Tas, vai videi draudzīgi kokvilnas maisiņi ir patiešām videi draudzīgi, ir rūpīgi jāizvērtē, ņemot vērā visus to ražošanas, lietošanas un iznīcināšanas procesus.
Augsts enerģijas patēriņš ražošanā
Kokvilnas maisiņu ražošana prasa lielu enerģijas un resursu daudzumu, un tā oglekļa pēdas nospiedums ir daudz lielāks nekā vienreizējās lietošanas plastmasas maisiņiem. Saskaņā ar pētījumiem enerģijas patēriņš viena kokvilnas iepirkumu maisiņa izgatavošanai ir līdzvērtīgs plastmasas maisiņa atkārtotai izmantošanai 327 reizes, lai to kompensētu.
Zems lietošanas biežums
Lielākā daļa patērētāju tos izmanto daudz mazāk nekā teorētiski. Piemēram, kokvilnas maisiņš ir atkārtoti jāizmanto 131 reizi, lai sasniegtu vides izmaksu līdzsvaru, taču faktiskajā lietošanā tas bieži tiek izmests, jo tas ir dīkstāvē vai ir bojāts, veidojot jaunu piesārņojuma avotu.
Grūti pārstrādāt
Ja kokvilnas maisiņi ir izgatavoti no jauktiem materiāliem (piemēram, poliestera un kokvilnas), tos ir grūti apstrādāt, izmantojot tradicionālās pārstrādes sistēmas, un galu galā tie var tikt apglabāti poligonos vai sadedzināti.
Dažādi lietojumprogrammu scenāriji
Pilsētas vidē ar labi{0}}attīstītām un labi{1}}pārvaldītām atkritumu sadedzināšanas iekārtām (piemēram, Singapūrā un Tokijā) plastmasas maisiņu ietekme uz vidi pēc pareizas apstrādes var būt mazāka nekā kokvilnas maisiņu ietekme. Tomēr lielākajā daļā pasaules reģionu trūkst efektīvu atkritumu apstrādes sistēmu, un kokvilnas maisiņu noārdīšanās spēja nevar kompensēt ekoloģisko slogu ražošanas posmā.
Noslēgumā jāsaka, ka videi draudzīgo kokvilnas maisiņu faktiskais-videi draudzīgums ir atkarīgs no materiāla, lietošanas biežuma un otrreizējās pārstrādes sistēmas. Ikdienas lietošanā ir jāpievērš uzmanība kalpošanas laika pagarināšanai (piemēram, atkārtotai lietošanai vairāk nekā 50 reizes) un tam, vai produkts ir izgatavots no viena materiāla pārstrādei.
